Tuvojoties e-veselības ērai

Šobrīd arī mēs strādājam pie SmartMedical sistēmas savietojamības ar e-Veselību un labprāt dzirdētu, kādi jautājumi attiecībā uz šo ir radušies Jums, lai kopīgi tos atbildētu.

Runas par lielu un centralizētu valsts projektu e-Veselība Latvijā ilgst jau vairākus gadus un beidzot noteiktais ieviešanas datums tuvojas. Šī gada septembra sākumā presē parādījās publikācijas par projekta ieviešanas gaitu, kas radīja uztraukumu ārstu veselības jomā.

Jau iepriekšējos gados, pieņemot lēmumu par programmatūras ieviešanu medicīnas iestādē vai praksē, vadībai bija aktuāls un saistošs jautājums par esošās sistēmas savienojamību ar topošo e-veselības vidi. Tagad, kad programmatūra daudzās iestādēs jau ieviesta un e-Veselības starta datums ir tuvu, protams, ir svarīgi saprast kā e-Veselības projekta palaišana ietekmēs ārstu un iestāžu ikdienas darbus kopumā.

No vienas puses mediķi var saskatīt būtiskus ieguvumus moderno tehnoloģiju izmantošanai darbā ar pacientiem – centralizēti sagatavotas pacientu medicīniskās kartes, e-receptes, darbnespējas lapas un daudzi citi labumi, bet no otrās puses konkrētās informācijas trūkums rada neziņu ārstniecības personu un farmaceitu vidū – Kas būs? Kas mainīsies? Pats galvenais jautājums – ko darīt ar sistēmu, ko ārstniecības iestādes jau ieviesušas un izmanto savās ikdienā?

Lai gan pilnai e-Veselības sistēmai būtu bijis jāsāk darboties no 2016. gada janvāra, ministrija ir apstiprinājusi – sākot ar šā gada oktobri būs pieejama tikai neliela daļa pakalpojumu: e-receptes (5 e-pakalpojumi) un darbnespējas lapas (1 e-pakalpojums). Savukārt, Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Māra Āboliņa pastāstīja aģentūrai LETA, kā sākot ar nākamā gada 1. janvāri, e-veselības sistēmu varētu lietot brīvprātīgi, ne obligāti, kā tas bija paredzēts līdz šim. Viņa stāstīja, ka, balstoties uz Valsts kontroles ieteikumiem, NVD šobrīd gatavo priekšlikumus sešu mēnešu pārejas perioda noteikšanai e-Veselības sistēmas lietošanā, ļaujot lietotājiem pirmajā pusgadā no 1. janvāra pievienoties sistēmai brīvprātīgi. Tas tiek veikts, lai atvēlētu lietotājiem pietiekamu laiku sagatavoties darbam ar sistēmu, sacīja Āboliņa.

Attiecīgi ārstniecības iestādēm un aptiekām pašlaik (līdz 2016. gada 1. janvārim):

  • jāizvēlas, kā strādāt ar e-Veselības sistēmu – savā jau līdz šim izmantotajā atbalsta sistēmā vai e-Veselības portāla.

Izvēloties strādāt jau līdz šim izmantotajā sistēmā, noteikti ir jāsazinās ar atbalsta sistēmas izstrādātāju un jānoskaidro:

1. vai izstrādātājs veiks sistēmas salāgošanu ar e-Veselību?

2. vai sistēma tiks integrēta tā, lai Jums nevajadzētu strādāt paralēli divās sistēmas?

3. vai būs pieejami pacientu dati arī no citām ārstniecības iestādēm?

4. kā notiks datu apmaiņa ar e-Veselības sistēmu?

  • jāgaida uzaicinājums no Nacionālā veselības dienesta slēgt līgumu par ārstniecības iestādes/aptiekas pievienošanos e-Veselībai (visām iestādēm – gan valsts finansētajām, gan privātajām);
  • jāiepazīstas ar MK 2014. gada 11. marta noteikumiem Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, izvērtējot savas iestādes/personu gatavību darbam ar e-Veselības risinājumiem;
  • jāpārliecinās, ka iestādē ir pietiekams datoru skaits un ir interneta pieslēgums, bet praksē strādājošajiem ir pietiekamas datorprasmes darbam ar e-Veselības sistēmu.

2015. gada maijā e-Veselības nedēļas pasākuma atklāšanā Rīgā tika minēta Igaunija kā viena no vadošajām valstīm Eiropā e-Veselības sistēmas ieviešanā. Tajā ir efektīvi realizēti jau 40% no e-pakalpojumiem. Kaimiņvalsts pozitīvā pieredze dod cerības arī mums:

  • 95% slimnīcu un ģimenes ārstu strādā elektroniski
  • 97% pacientu veselības dati ir pieejami elektroniski visas Igaunijas teritorijā
  • 94% igauņu ir apmierināti ar e-recepti

Noteikti e-Veselības ieviešana nesīs pārmaiņas darbā ne tikai ārstniecības iestādēm un pacientiem, bet arī darba devējiem un darba ņēmējiem. Piemēram, darbnespēju lapu elektroniskā sagatavošana atvieglotu darba devējam darbnespēju lapu kontroli VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā un saīsinātu VSAA pabalsta saņemšanas procedūru darbiniekam. Viņam būs jāiesniedz tikai viens iesniegums darbnespējas perioda apliecināšanai, ko var izdarīt arī elektroniski portālā www.latvija.lv.

Vienota pacientu ārstēšanas vēsture, diagnostikas un analīžu rezultāti noteikti atvieglotu darbu ārstiem, ievērojot to, ka pacients nedz apmeklēt speciālistus dažādās iestādēs un nodod analīzes dažādās laboratorijās. Šīs pakalpojums arī pacientam sniegtu pilnvērtīgu informāciju par viņa ārstēšanas procesu un uzlabotu informācijas sniegšanu starp speciālistiem.

Šobrīd arī mēs strādājam pie SmartMedical sistēmas savietojamības ar e-Veselību un labprāt dzirdētu, kādi jautājumi attiecībā uz šo ir radušies Jums, lai kopīgi tos atbildētu.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s